Šī tiešām ir vien bīstama pilsēta, sevišķi ziemas laikā.
Nepārprotiet - staigāt apkārt pa naktīm ir gana droši (neesmu gan īpaši mēģinājusi). Kaut gan, atsaucot atmiņā dažādas ainiņas - es neesmu manījusi policistus uz ielām. Ko tur: es pat gandrīz nevienu policijas mašīnu neesmu redzējusi. Kādu reizi puiši (un meitenes!) no Securitas palīdz kādām “sagurušam” pilsonim atrst ceļu uz mājām. Bet tādu “sagurušu" pilsoņu nav daudz.
Tāda ziema, kāda ir šogad un bija arī pagājušo gadu, te nav parasta lieta - sniegs nenokūst jau kopš novembra sākuma. Bijušas jau arī lietainas ziemas dienas, bet tajās pāris dienās lietus neko būtisku nav spējis panākt. Sniegs tiek tīrīts cītīgi uz ielām un citur (tikai ar tehniku - neesmu nevienu sētnieku redzējusi). Pat 24.decembra rītā apvidus auto ar pierīkotu sniega lāpstu priekšā un sāls kaisāmo aparātu aizmugurē cītīgi skrāpēja afsaltu zem mana loga.
Bet tik un tā... Ja šajā laikā ienāk prātā pastaigāt pa pilsētu, tad var nākties sastapties ar nepārvaramām ielām - slīpums ir tik liels, ka jābrīnās, kā novietotās automašīnas vēl nav vienkārši noslīdējušas no kalna, jo nav iespējams ne uziet, ne noiet pa šo ielu - slīd. Un tad ir jāmeklē alternatīvas - kāds apvedceļš ar lēzenāku kritumu.
Bet visu to ņemot vērā - es vēl neesmu redzējusi nevienu nopietnu avāriju. Kādas pāris noliektas ceļazīmes, kuras aizķēris kāds pa ledu slīdošs auto, jo bergenieši jau nav pieraduši pie tādām ziemām.
Vakar braucu ar autobusu uz darbu. Pie Møhlenpris ir tāds satiksmes pārvadu sazarojums - gandrīz kā pie Dienvidu tilta. Tikai te viss ir šaurāks, mazāks un stāvāks. Autobusi bija sastājušies rindā pie viena strauja un stāva pagrieziena uz šoseju - pa apledojušo ielu bija gandrīz neiespējami tikt augšā. Tad lielie, neveiklie transporta līdzekļi “sastūmās” atpakaļ iekšā tunelī un ar ieskrējienu mēģināja pievārēt stāvo pagriezienu. Autobusi bija pustukši, tāpēc izdevās. Bet ja ceļš būtu nekaisīts arī ap pl.16.00, kad visi atgriežas no darba, tad tas nebūtu bijis iespējams.
Lūk tā. Bīstami gājējiem, bīstami braucējiem. Kaut gan pēdējie jau tālu neaizslīdēs - agri vai vēlu “atdursies” pret kādu fjellet, bakken vai høyden.
