Bloga tukšums

Jau kādu laiku manā blogā manāms informācijas iztrūkums. Nācies saņemt arī dažus “pārmetmus” šajā sakarā. Bet vēlēšanaš rakstīt nav apsīkusi, tikai tā ikdiena apēd visu laiku. Un tad, kad iedomājos, cik daudz lietu es vēl tomēr neesmu paspējusi izdarīt...

Iesākumā likās, ka priekšā 10 gari studiju mēneši, bet tagad jau puse no man atvēlētā laika jau pagājusi. Kā tas laiks skrien... Tāds pusmūža cilvēku novērojums.

Atceros vienu populārzinātnisku raidījumu par cilvēku laika izjūtu - dažādos savas dzīves posmos mēs laika plūdumu izjūtam savādāk. Tantuki sēdēja pie mājas uz soliņa un “trieca” par šo un to. Tas tika attēlots ar paātrinātu kadru slīdējumu. Bērnu dauzīšanās, turpretī, - palēninātā versijā. Vai tiešām var tā būt, ka katram no mums laika ritējums sajūtams citādi?Katram no mums bērnībā ir bijuši brīži, kad ir sajūta - šīs 15 minūtes nebeigsies nekad. Bet tagad reizēm diena paiet, un tu atjēdzies tikai vakarā. Un veidojot dienas bilanci - gandrīz nekas nav paveikts.

Tā, aizfilosofējos... Te jābeidz, citādi būs jāmaina virsraksts.

Secinājumi - labošos. Jo pašai jau būs interesanti palasīt par saviem piedzīvojumiem un novērojumiem kaut kad vēlāk.

Un tagad būtu laiks sākt lielu nodaļu ar nosaukumu “God Jul!”.