Pirmajā nedēļā likās, ka nesaprotu neko, kaut veselu gadu 2 reizes nedēļā gāju uz norvēģu valodas kursiem. Tad, acīmredzot, auss sāka uztvert norvēģu valodu, bet līdz ar to arī dažādos dialektus. Viņi gandrīz katrs runā savā dialektā. Un tad vēl tā sodība - nynorsk.
Iegādājos Erland Loe grāmatu Naiv.Super. Cerēju ar audiogrāmats un teksta palīdzību sākt papildināt vārdu krājumu. Kaut kā nepietiek vakarā spēka...
Ir daži, kuru runāto saprotu pilnībā - jocīgi. Bet pārsvarā jau ļoti jāsakoncentrējas.
Sapratu, ka ir viegli runāt un klausīties par tēmām, kuras apskatītas norvēģu valodas nodarbībās. Biju uz savu pirmo darba interviju! Runāju tikai norvēģiski. Vispirms zvanīju, nezināju kā būs, vai vispār sapratīšu, ko man teiks. Man paviecās, jo biroja darbiniece runāja lēni un skaidri. Telefona saruna sanāca raita, norunājām tikšanos. Arī tā pagāja veiksmīgi. Iegāju birojā un sekretārei teicu, ka man norunāta tikšanās. Viņa kaut ko nobēra, parādīja virzienu. Dodoties norādītajā virzienā, vēlreiz atkārtoju pie sevis viņas teikto - jā, sapratu, jāpasēž un jāpagaida. Galvenais nesamulst, vismaz tēlot, ka visu saproti.
Pati intervija - biju pārsteigta par savu runu. Tikai, kad darbiniece lūdza izskaidrot Karla Orfa pedagoģijas pamatus, lūdzu atļauju to darīt angliski. Tik advancēta mana norvēģu valoda vēl nav.
Esot šeit jau gandrīz mēnesi, par norvēģu valodu un darba meklējumiem esmu sapratusi vienu lietu, un tas nav nekas jauns. Ja zini valodu - daudzas durvis atveras. Ja jūs redzētu, kā atplaukst norvēģa seja, kad viņš uzzina, ka tu ārzemnieks, runā kaut nedaudz norvēģiski. Var jau būt, ka es satieku tikai jaukos norvēģus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru