ceturtdiena, 2010. gada 19. augusts

Pelnrušķītis. Pimdiena,16.augusts.


Veru durvis, lai dotos uz International student information meeting. Ceļā kurpe – vīriešu kurpe, viena. Otru nekur nemana.

Tas laikam atskaņas no iepriekšējā vakara pasākuma, kurš noritēja kaut kur zem maniem logiem. Bija ugunskurs, dziesmas, volejbols. Te gan ir noteikumi, par sabiedriskā miera traucēšanu – var nākties maksāt sodu, ja trokšņo ilgak par 23 darbdienās, un pusnakti – brīvdienās un svētku dienās.

Party tonight? - think again... Tāds uzraksts rotā visas sienas.

Kad mēģināju kopmītņu pagalmā noķert kādu globālā tīmekļa stariņu, manu uzmanību piesaistīja kāds itāļu jaunēklis, kurš apstaigāja visus, piedāvādams atrastu jaku. Pēcāk dziedāja izmisīgu, tikko radītu dziesmu meitenei, ar kuru, acīmredzot, bija vakar iepazinies, bet tagad ar skaļo muzicēšanu mēģināja saistīt viņas uzmanību.

Nezinu kāpēc, bet pavērojot šo bardu ar ģitāru rokā un ar izspūrušajiem un sarkanu lenti aptītiem matiem, radās iespaids, ka viņu mācības nemaz tik ļoti neinteresēs. Viņš pavisam noteikti bija vakara pasākuma vadītājs, jo no sava 7.stāva dzīvokļa viņa ģitāru dzirdēju vēl arī pēc pusnakts.

Varbūt viņš ir arī mūsu 7.stāva Pelnrušķītis.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru