Trolhaugen

Piektdiena, 20.augusts.

Šodien spectūre Grīga Akadēmijas studentiem uz vietu, kas saistās ar slavenākā norvēģu skaņraža vārdu.

Trolhaugen - šodien dzirdēju tik daudz interesantu stāstu par Edvardu Grīgu, viņa sievu, tikpat slavenajiem draugiem.

Viss tiek stāstīts no cilvēka, kurš par Grīgu zina vairāk par visiem pasaulē. Aizrautīgi, ar lielu entuziasmu, aktiermeistarīgi - lasot Grīga rakstītās vēstules. Sapratu, ko nozīmē, kad cilvēks patiešām mīl savu darbu.

Edvards Grīgs bija augumā neliels. Japānā tā nevienam neliktos.

1985.gadā tika atklāta Grīga zāle - koncertzāle, kurā galvenā vieta atvēlēta Grīga mūzikai. Man bija lieliska iespēja baudīt viņa mūziku šajā zālē. Speciāli mums viens no Grīga Akadēmijas profesoriem sniedza neformālu koncertu, spēlējot Grīga klavierdarbus. Mūzika un skats aiz loga savijās tādā harmonijā, ka profesors netika pie vārda aplausu vētras dēļ, kas sekoja viņa priekšnesumam.

Vienu stāstu par Grīgu gan izstāstīšu. Grīgs viesojās pie Leipcigas orķestra koncertmeistara. Tā sagadījās, ka Johannes Brāmss un Pēteris Čaikovskis arī tobrīd atradās Leipcigā un tika ielūgti vakariņās pie šī paša koncertmeistara. Grīga kundze Nīna tika nosēdināta starp Brāmsu un Čaikovski, bet sēdējusi tur tikai brīdi. Piecēlusies, teikusi vīram, ka jūtas ļoti neērti un nevar sēdēt starp tādām "zvaigznēm". Bet es gan varu! - teicis Grīgs, un tā nu viņi visi trīs - Johannes Brāmss, Pēteris Čaikovskis un Edvards Grīgs, - sēdējuši pie viena galda un tiesājuši ievārījuma kūciņas. Brāmss paņēmis pēdējo. Koncertmeistara kundze, to vēlāk atceroties esot teikusi, ka viņa labrātāk atrodoties bērnu ballītē nevis šādu slavenu vīru sabiedrībā.

Pie šī akmens galda mēdz sapulcēties Grīga draugi un domubiedri. Grīgs arī teicis, ka viens no viņa iedvesmas avotiem ir viņa draugi - dzejnieki un rakstnieki. Iedvesmas avotu nav trūcis arī paveroties apkārt.

Edvarda un Nīnas kapa vieta.

Viņš pats bija izvēlējies šo vietu. Tas gan radīja nelielas problēmas, jo bija pierasts cilvēkus apbedīt baznīcas kapsetā. Bija pirmais gads, kad Bergenā uzsāka kremēšanu. Pēc pusgadu ilgas formalitāšu kārtošanas Grīgs ieguva savas iecerētās mūža mājas, un pēc 28 gadiem arī viņa mīļotā sieva tika apbedīta viņam līdzās.

Gandrīz visa tūre tika vadīta norvēģiski. Te uz pleca sev var uzsist mana norvēģu valodas pasniedzēja - es sapratu visu, ko gids stāstīja!! Pat vēl vairāk - es to tulkoju citiem ārzemju studentiem. Tas ko gids stāstīja angliski runājošiem studentiem diezgan atšķīrās no tiem jautrajiem stāstiem, kas tika norvēģiem. Negodīgi.

Trolhaugen atrodas pāris kilometrus no manām kopmītnēm. Noteikti aiziešu tur vēlreiz. Par Grīgu visvairāk uz pasaules zinošais cilvēks mums piedraudēja - ka tik jums nenākas te spēlēt kādu koncertu. Nu bet ar lielāko prieku, mīļais cilvēk!